My photo
Um escritor, um poeta, um aventureiro,

Saturday 27 July 2013

Os Escritos Dum Poeta Timorense

Iha tempu badak hau sei publika livru foun konaba funu iha Timor Leste. Ida ne'e hanesan livru dahuluk ho lian portugues (maibe iha mos dokumentus balun ho lian Ingles) nebe hau publika iha Inglaterra. Hanesan klosan Timor nebe dedika-an iha funu ba libertasaun Timor nian, liu2 hanesan hakerek nain, hau senti pekadu mortal ida se hau la hakerek perkursu moris klosan Timor nian duranti funu iha Timor Leste atu nune jerasaun foun bele hatene historia real funu iha Timor Leste.

Maioria poesia ou prosa iha livru ne'e nia laran, sei sai testemunha moris ba jerasaun foun. Embora lian Portugues laos hau nia lian inan maibe duranti hau nia estadia iha Portugal no hau nia dedikasaun atu aprende lian portugues konsege lori resultadu iha hau nia obras literarias balun. Honestu deit, hau nia professor/a lian portugues fo'o apoio maka'as iha kada livru nebe hau publika. 

Iha perkursu hau nian hanesan hakerek nain nebe moris iha funu nia laran hau senti katak hau nia moris laos fasil. Laos fasil tamba desafius barak mak hasoru ona, problemas barak mak hetan ona. Maibe, hanesan hakerek nain Timor nian hau iha obrigasaun moral atu hakerek nafatin historia funu iha Timor. Embora laos fasil maibe valeu a pena.

Iha livru foun ne'e "Os Escritos Dum Poeta Timorense" ho prefasiu hosi hakerek nain Timoroan hela iha Portugal naran Luis Takas, hau relata fila fali historia lolos (realidade e sofrimentos) povo Timoroan duranti funu. Hau fo'o sai sentimentos profundos povo Timor nian. Konflitus umanus nebe povo Timor hetan duranti funu laos fasil. Por exemplo: Kuandu inan-aman hare'e sira nia oan ou kuandu oan sira lakon sira nia inan-aman, kuandu lain lakon fen ou fen lakon lain, kuandu funu nain ida mate ou labarik sira la iha liberdadi atu halo buat nebe mak sira hakarak, kuandu jovens ida moris isoladu, kuandu Igreja labele koalia konaba violasaun direitus humanus, kuandu hakerek nain ida labele hakerek livre, kuandu prisioneirus ida labele simu vizita hosi ninia familia rasik, kuandu feto ida violada, kuandu madre no padre sira tenki bosok, etc. Realidades no sofrimentos sira ne'e mak hau halibur hamutuk, hosi hau nia experiensia rasik no mos hosi dadalia ho belun funu nain sira, hodi ikus hau tau hamutuk iha livru ne'e nia laran.

Hau nia livru dahuluk Timor Leste: Lun Turu, publika iha Timor Leste, 2000.
Segundu darua Timor Leste: Chegou a Liberdade, publika iha Portugal, 2001.
Livru datolu Os Escritos Dum Poeta Timorense, publika iha Inglaterra, 2013.

Livru ida ne'e laos ultimo hosi hau nia obras literarias, maibe inisiu hosi perkursu literariu nebe hau sei halao nafatin. I, hau nia primeiru lansamentu sei komesa hosi komunidadi Timor iha Peterborough, fatin nebe hau hela ba, hafoin hau sei lao ba fatin seluk2 hodi halo lansamentu. 

Nota: 

Celso Oliveira,
Autor "Os Escritos Dum Poeta Timorense"

Sunday 7 July 2013

Conversation

British: Are you ok?
Brazil: No, I am not UK. I am from Brazil.
British: Hmmmm
Brazil: When I was young I didn't speak English. But, now I am speak English very well.
British: Good luck.
Brazil: Thank you.

Celso Oliveira
The East Timorese poet

Thursday 4 July 2013

Dialogue

With a pen to write a beautiful word.
Dialogue is one of the way.
Not violence.
Not confront.

Celso Oliveira,
The East Timorese Poet

Pedagojia Ukun Rasik an, kestaun kualidade

Hosi: Antero Benedito da Silva
Koordenador Mestradu iha área Peace and Conflict Studies, UNTL

Kualidade iha aspeitu hohotu moris povu nian mak sai objektivu funu ukun rasik an nian, tanba nee Deputadu Virgilio Hornay, katak mos Parlamentu Nasional no Vice Ministru Edukasaun Marcal Ximenes, neebe preukupa ba kualidade edukasaun iha ensinu superior foin lalais nee sai fundamental tebes, hodi kontribui ba meta nee. Artigu ida nee tenta atu habelar tan kriteriu ba faktores sira seluk, nunee la sentraliza iha professores sira nuudar faktor uniku determinante iha kestaun kualidade edukasaun nian. 
Edukadores Timor oan sira hatene katak pratika pedagojia edukasaun antigu ou konvensional nian, mestre mak sai sentru, no estudante sira sai pasivu. Paulo Freire halo ona kritika ba sistema ida nee, hodi hamosu publikasaun ida iha tinan 1970 ho titulu Pedagogia de Oprimido, ho mensagem edukasaun nee ba libertasaun umana, no pedagojia edukasaun muda ona, ba edukasaun partisipativu no estudante liu liu sira neebe maduru ona sai ajente aktivu iha sistema aprende nian. Timor oan sira mos kontribui ba mudança ida nee iha tinan 1974.
Revolusaun teknolojia hamosu mos internet nuudar alternativu seluk, ba estudante no professores sira atu aktivu liu tan iha aprende. Se tinan hirak liu, ema mak kaer livru sientifiku, nia mak matenek liu, ohin loron ema hotu bele aksesu livru rihun-ba-rihun iha internet no bele halo peskiza. Ema presiza deit, hakiak mental kuriosu, objektivu ruma atu aprende, sira bele aprende buat barak liu husi internet. Nunee difisil atu ema ruma, tantu individual ou kolektivu reklama katak sira mak sai sentru ba matenek, ema sira seluk nee mesak sira nian alin kiik deit. Ida nee atu dehan mos katak, estudante mestradu sira hetan possibilidade boot liu atu sai ema matenek iha nível kognitivu. Professores sira mos laos atu hanorin, maibe ho konesementu ba metodu no kapasidade atu sistimatiza, fo komentariu, sira bele akompana estudante sira, no fasilita sira iha prosesu aprende hamutuk.
 Aspeitu seluk neebe kontribui ba kualidade edukasaun mak ambiente sosial no determinasaun kolektivu. Ezemplu, Timor oan sira neebe uluk la hatene funu, sira ba tiru malu no aprende sobu kilat iha zona batalla. Sira neebe la hatene politika, ba moris ho komunidade, diskuti no dialogu, halo sira sai matenek. Ezemplu barak los, hahu husi Presidenti Republika nian too iha Deputadu sira aprende husi esperiensia ida nee. Sira laos graduadus husi Universidade maibe sira ema mak iha kualidade liderança no kualidade pensamentu, tan kondisaun sosial obriga sira atu buka solusaun sientifiku ba sira nian luta. Programa pos gradusaun iha área Peace and Conflict, pur ezemplu,  neebe UNTL hari, ninian abut mak komitmentu atu kontribui, no kontekstu sosial neebe favoreza. Timor nee situasaun pos konflitu violentu, no objektivu minimu mak orienta graduadu sira ba peskiza, tanba too ohin loron, maluk sira husi rai seluk mak mai peskiza iha timor sai akademiku, timor oan sira sai objektu peskiza. 
Sei iha tan aspeitu seluk mak influensia ba kualidade edukasaun. UNICEF (2000) hatoo faktores sira inkluindu estudante sira neebe aihan mak kualidade no apoiu husi komunidade no familia, ambiente nee saudável no favoreza, hafoin mak kontentu matéria, prosesu aprende nian, no aspeito formasaun umana aliás edukadores nian kualidade umana (UNCEF2000). Iha nível, ensinu primaria, pre sekundaria no sekundaria timor nian, faktores sira neebe UNICEF hatoo nee, sei mukit. Nunee problema kualidade menos iha nível basiku no sekurandriu transmite ba nível Universidade, no kontinua ba iha sosiedade, halo kestaun nee sai kompleksu. 
UNICEF seidauk hatama mos aspeitu seluk neebe mos sai importante atu hadia kualidade ensinu mak vontade politika boa governansia inkluindu komitmentu governu atu investe iha edukasaun no kualidade pessoal ministru sira atu kria politika mak favorese ba hadia kualidade edukasaun. Nasaun sira neebe iha komitmentu ba dezenvolvimentu umano, sira tau osan maizumenos 20 pur sentu kada tinan ba edukasaun. Timor ninian investimento ba edukasaun konsideradu kiik, no ita seidauk koalia kestaun kompleksidade linguística neebe sai bareira ba hadia kualidade edukasaun. 
Alem ke kualidade, ita mos koalia kestaun responsabilidade Estado nian ba sidadaun sira. Tinan hirak ikus nee, Ministeriu Edukasaun simu deit estudante kuaze 3,000 husi graduantes kolejiu maizumenos 14,000 kada tinan, maioria ba eskola privadu neebe balun karun no kondisaun aat liu UNTL. UNTL rasik mos presiza duni edifisiu partikular ba fatin pos graduasaun nian. Patrimoniu UNTIM nian sira hanesan Fakuldade Edukasaun nian fatin, espadu neebe UNMIT uza, tuir lolos, intrega ona ba UNTL inkluindu edifisiu Biblioteka neebe Sekretariu Estadu Seguransa uza daudaun. Biblioteka sei promove kultura le no interesse atu hakerek, neebe hotu sei tulun hadia kualidade. Dalaruma nai ulun sira bele hare mos kestaun sira nee inkluindu zona foun ba UNTL iha Hera, Baucau ou Seloi Kraik iha Aileu, hodi desentraliza Universidade Nacional iha futuru. Vice Ministro Edukasaun bele kria politika hodi responde ba necessidade Zona Especial Oecusse no Illa Timor, hodi kria Universidade ida mak iha nível internasional.
Enkuantu, akademiku sira hanesan mos governantes sira, ita hotu iha responsabilidade atu halo tentativas oioin, inkluindu hari mestradu iha área sira neebe sosiedade presiza, no possível, hodi hamosu kualidade iha área seluk nuudar meta loron ruma. Tanba nee autor haksolok ba PR Taur Matan Ruak neebe apelu ba publiku “hasai tiha hanoin ida katak timor nee Estadu fragil, husi timor oan sira ninian kakutak! PM Xanana Gusmao, foin lalais, lamenta mos “ita fo sala bebeik-ba ita nia-an, dehan katak ita seidauk bele, bainhira los mak ita bele…diak liu tara ita nian kakorok deit…, alias fatalismu. Líderes foinsae no ami akademiku mos presiza aprende duni husi líderes historika sira nee, aprende husi Pedagojia Ukun Rasik an no Pedagojia Maubere nian, hodi kore an husi dependência, no sai kreativu.